TieÅ”i Å”o jautÄjumu mÅ«su vadÄ«tÄjs Juris ZalÄns aplÅ«ko savÄ jaunÄkajÄ viedokļrakstÄ Å¾urnÄlÄ IR, kas publicÄts 23. oktobrÄ«.
Raksta tÄma? ES Darba samaksas pÄrredzamÄ«bas direktÄ«va un tas, ko tÄs prasÄ«bas patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ darba devÄjiem.
GalvenÄ atziÅa: VienlÄ«dzÄ«gs atalgojums nav tikai vienÄda alga. PrÄmijas, dienesta automaŔīnas, papildu brÄ«vdienas, ÄdinÄÅ”ana, sporta klubu abonementi un citi darbinieku labumi ā tas viss veido kopÄjo atalgojumu. TurklÄt darba devÄjiem bÅ«s jÄspÄj uzskaitÄ«t, ko katrs darbinieks faktiski saÅÄmis, nevis tikai to, kas viÅam teorÄtiski ir pieejams.
Juris rakstÄ min uzskatÄmu piemÄru:
Divi darbinieki vienÄ amatÄ saÅem 2100 ā¬ mÄnesÄ«. TaÄu viens no viÅiem papildus izmanto dienesta automaŔīnu personiskÄm vajadzÄ«bÄm un saÅem deviÅas apmaksÄtas papildu brÄ«vdienas.
Alga ir vienÄda, bet Å”o labumu dÄļ kopÄjÄ gada atalgojuma starpÄ«ba sasniedz 15,5% no pamatalgas. Tas ir vairÄk nekÄ trÄ«s reizes virs 5% sliekÅ”Åa, kas noteiktos apstÄkļos var radÄ«t pienÄkumu veikt kopÄ«gu atalgojuma izvÄrtÄjumu.
RakstÄ Juris arÄ« skaidro, kÄ dažÄdÄs ES valstÄ«s tiek ieviesta direktÄ«va, kÄdi sodi paredzÄti Latvijas likumprojektÄ, kÄpÄc sporta kluba abonements, ko iespÄjams izmantot tikai RÄ«gÄ, var radÄ«t problÄmas, un kÄdus seÅ”us praktiskus soļus darba devÄjiem bÅ«tu vÄrts veikt vÄl lÄ«dz gada beigÄm.
š Vai jÅ«su uzÅÄmums ir gatavs uzskaitÄ«t katru darbiniekam pieŔķirto labumu?
Lasi pilnu rakstu žurnÄlÄ IR.