Ja jūs nodarbinat cilvēkus Latvijā, jūs droši vien esat saskāries ar vārdu kopīgums – koplīgums starp darba devēju (vai darba devēju grupu) un darbiniekiem, kurus parasti pārstāv arodbiedrība. Tā ir viena no visvairāk pārprastajām Latvijas Darba tiesību daļām, daļēji tāpēc, ka lielākajai daļai uzņēmumu tas nekad nav nepieciešams, un daļēji tāpēc, ka tie, kas to dara, bieži vien atliek pārāk vēlu, lai pienācīgi plānotu.
Šajā ceļvedī ir aplūkots, kas īsti ir koplīgums, kad tas ir nepieciešams, ko tas parasti ietver un kā tas ir saistīts ar darbinieku pabalstiem, ko jūsu uzņēmums jau piedāvā.
Ko nozīmē Kopīgums?
Koplīgums burtiski tulkojas kā “koplīgums”. Saskaņā ar Latvijas Darba likumu tas ir rakstisks līgums, kas panākts starp darba devēju un arodbiedrību vai darbinieku pārstāvniecības institūciju, kurā noteikti darba nosacījumi, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu, piemēram, algas likmes, darba apstākļi, papildu atvaļinājums un pabalsti.
Atšķirībā no individuāla darba līguma, koplīgums attiecas uz noteiktu darbinieku grupu vienlaikus. Par to var vienoties uzņēmuma līmenī, nozares līmenī vai starp darba devēju un konkrētu arodbiedrību.
Kam tāds īsti vajadzīgs?
Pastāv izplatīts nepareizs uzskats, ka katram uzņēmumam Latvijā ir jābūt koplīgumam. Praksē lielākajai daļai mazo un vidējo darba devēju tāda nav. Koplīgums kļūst aktuāls, ja:
- Darbinieki ir organizējušies arodbiedrībā un pieprasījuši sarunas
- Uzņēmums darbojas nozarē ar esošu nozares mēroga vienošanos (būvniecība, veselības aprūpe un transports ir izplatīti piemēri).
- Darba devējs vēlas formalizēt pabalstus un nosacījumus lielam, izkliedētam darbaspēkam un dod priekšroku strukturētam līgumam, nevis ad hoc politikai.
Uzņēmumiem bez arodbiedrības pārstāvniecības nav juridiska pienākuma par to vienoties. Taču tas nenozīmē, ka pamatjautājums — ko mēs piedāvājam darbiniekiem un cik konsekventi — pazūd. Tas vienkārši tiek risināts ar iekšējās politikas palīdzību.
Kas parasti ir iekļauts Koplīgumā
Saturs atšķiras atkarībā no nozares un apspriežamā priekšmeta, taču Latvijas koplīgumi parasti aptver:
- Maksājuma noteikumi: minimālās likmes virs likumā noteiktā minimuma, virsstundas, prēmijas
- Darba laiksmaiņu režīmi, atpūtas periodi, elastīgi darba grafiki
- Atstātpapildu ikgadējais atvaļinājums pēc likumā noteiktajām četrām nedēļām, piemaksas par vecāku atvaļinājumu
- Ieguvumi veselībai un labsajūtaiveselības apdrošināšanas iemaksas, labsajūtas pabalsti
- Līguma izbeigšanas noteikumi: paziņošanas termiņi un atlaišanas nosacījumi, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu
- Arodbiedrību tiesībasbrīvais laiks arodbiedrības aktivitātēm, informācijas sniegšanas un konsultāciju procedūrām
Darba devējiem pabalstu sadaļa bieži vien ir tā vieta, kur kopīgums vistiešāk pārklājas ar to, ko pārvaldīšanai ir izveidota darbinieku pabalstu platforma.
Kā Kopīgums ir saistīts ar darbinieku pabalstiem
Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar oficiālu koplīgumu vai nē, praktiskais izaicinājums ir viens un tas pats: uz papīra solītajiem pabalstiem ir faktiski jānonāk pie darbiniekiem, tiem jābūt izmantojamiem un tiem jābūt viegli administrējamiem, komandai augot vai mainoties.
Šeit daudzi Latvijas un Baltijas darba devēji saskaras ar domstarpībām. Koplīgumā var būt norādīta veselības apdrošināšanas iemaksa vai labsajūtas pabalsts, bet, ja tas tiek izsekots izklājlapās vai apstrādāts manuāli, izmantojot personāla vadības sistēmu, to ir lēni administrēt un grūti par to ziņot, īpaši uzņēmumiem ar attālinātām vai izkliedētām komandām vairākās valstīs.
Beneflo tika izveidots tieši šai plaisai: sniegt darbiniekiem skaidru priekšstatu par pabalstiem, uz kuriem viņiem ir tiesības – neatkarīgi no tā, vai tie izriet no koplīguma, uzņēmuma politikas vai individuālām sarunām – un nodrošināt personāla komandām vienu vietu, kur pārvaldīt, budžetēt un ziņot par tiem, bez papildu administratīvajām izmaksām.
Kopīguma un uzņēmuma pabalstu politika: kura jums ir nepieciešama?
| Kopīgums | Iekšējo pabalstu politika | |
|---|---|---|
| Juridiski saistošs abām pusēm | Jā | Nē (var mainīt vienpusēji) |
| Nepieciešama arodbiedrības iesaistīšanās | Jā | Nē |
| Tipisks lietošanas gadījums | Arodbiedrībās apvienots darbaspēks, regulētās nozares | Lielākā daļa MVU un izkliedēto komandu |
| Pielāgošanās elastība | Nepieciešama atkārtota apspriešana | Var atjaunināt, uzņēmumam augot |
| Administrācija | Bieži vien manuāls, personāla/juridiskās jomas vadīts | Var automatizēt, izmantojot pabalstu platformu |
Neviena no iespējām pēc būtības nav labāka — tas ir atkarīgs no jūsu darbaspēka un nozares. Svarīgi ir tas, lai neatkarīgi no izvēlētā ceļa darbinieki faktiski varētu redzēt un izmantot to, uz ko viņiem ir tiesības.
Vai Jums ir nepieciešams Kopīgums, lai piedāvātu konkurētspējīgas priekšrocības?
Nē. Tas ir vērts skaidri pateikt, jo tas bieži rada neskaidrības. Koplīgums ir juridisks mehānisms kolektīvai līguma noteikumu apspriešanai – tas nav priekšnoteikums labu pabalstu piedāvāšanai. Daudzi konkurētspējīgi darba devēji Latvijā un visā Baltijā piedāvā veselības apdrošināšanu, labsajūtas budžetus un elastīgas privilēģijas pilnībā saskaņā ar iekšējo politiku, bez jebkāda koplīguma.
Koplīgums nodrošina izpildāmību un nepārtrauktību: noteikumus, par kuriem panākta vienošanās koplīgumā, ir grūtāk atcelt un konsekventi piemērot visā grupā, uz kuru tas attiecas. Uzņēmumiem, kuriem tāda nav, šī pati konsekvence ir atkarīga no skaidras iekšējās politikas un pareizajiem rīkiem tās administrēšanai.
Galvenie secinājumi
- Koplīgums ir koplīgums, par kuru vienojas darba devējs un arodbiedrība vai darbinieku pārstāvji, nevis universāla juridiski obligāta prasība.
- Tas parasti sedz atalgojumu, darba laiku, atvaļinājumu un pabalstus, kuru apmērs pārsniedz likumā noteikto minimumu.
- Lielākā daļa Latvijas MVU darbojas bez tādas, tā vietā paļaujoties uz iekšējo pabalstu politiku.
- Neatkarīgi no tā, vai ieguvumi rodas no koplīguma vai uzņēmuma politikas, patiesais pārbaudījums ir tas, vai darbinieki var tiem piekļūt un tos izmantot bez jebkādām problēmām.
Beneflo palīdz izkliedētām un starptautiskām komandām pārvaldīt darbinieku pabalstus vienuviet — neatkarīgi no tā, vai tie ir noteikti koplīgumā, uzņēmuma politikā vai individuālās sarunās. Rezervēt demonstrāciju lai redzētu, kā tas darbojas.