Ja jūs nodarbināt cilvēkus Latvijā – vai apsverat, vai to darīt – agrāk vai vēlāk jūs sastapsieties ar vārdu kopīgums. Burtiski tulkojot kā “koplīgums”, tā ir viena no visvairāk pārprastajām Latvijas darba tiesību daļām, īpaši starptautiskiem uzņēmumiem un izkliedētām komandām, kas pieradušas vienoties par pabalstiem katrā līgumā atsevišķi.
Lūk, kas īsti ir koplīgums, kad tas tiek piemērots un kāpēc tas ir svarīgi darbinieku pabalstu strukturēšanai.
Kas ir Koplīgums?
Koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju (vai darba devēju apvienību) un darbiniekiem (kurus parasti pārstāv arodbiedrība vai ievēlēta darbinieku pārstāvniecības institūcija), kurā noteikti darba apstākļi, atalgojuma principi un – bieži vien – pabalsti, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu, kas noteikts Latvijas Darba likumā.
Atšķirībā no individuāla darba līguma, kas regulē attiecības starp vienu darba devēju un vienu darbinieku, koplīgums attiecas uz kolektīvi – uz visu uzņēmumu, konkrētu nodaļu vai dažos gadījumos uz visu nozari.
Tas parasti aptver tādas lietas kā:
- Algu tarifi un algas skalas, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu
- Darba laika režīms, virsstundas un piemaksas par maiņām
- Papildu apmaksāts atvaļinājums papildus likumā noteiktajam minimumam
- Veselības un dzīvības apdrošināšanas iemaksas
- Apmācības un profesionālās pilnveides budžeti
- Atlaišanas un atlaišanas nosacījumi ir labvēlīgāki nekā likumā noteiktā minimālā summa
- Darba vietai specifiskas veselības un drošības saistības
Svarīgi ir tas, ka koplīgums nevar mazināt aizsardzību, kas jau ir garantēta saskaņā ar Darba likumu. Tas var to tikai papildināt. Uztveriet to kā pamata paaugstināšanu, nevis kā likumā noteikto tiesību aizstājēju.
Vai Koplīgums Latvijā ir obligāts?
Nē – un tieši no tā rodas liela neskaidrība. Latvija nepieprasa, lai katram darba devējam būtu koplīgums. Koplīgums tiek apspriests, nevis uzspiests, un tas parasti stājas spēkā, kad:
- Darbinieki izveido vai viņus pārstāv arodbiedrība, kas pieprasa kolektīvās sarunas, vai
- Darba devējs proaktīvi vēlas kolektīvi formalizēt pabalstus un darba apstākļus (kas ir izplatīts lielākās organizācijās vai regulētās un arodbiedrību veidotās nozarēs, piemēram, transportā, veselības aprūpē un ražošanā).
Mazāki uzņēmumi un lielākā daļa tehnoloģiju, pakalpojumu un zināšanu darba devēju Latvijā – daudzu Beneflo klientu profils – bieži vien darbojas vispār bez koplīguma. To līdzvērtīgu funkciju pilda iekšējās politikas, individuālie darba līgumi un arvien vairāk elastīgas pabalstu platformas.
Tomēr, nozaru līmeņa koplīgumi Latvijā pastāv, un tie var attiecināt saistības uz attiecīgās nozares darba devējiem pat bez uzņēmuma līmeņa līguma, atkarībā no tā, cik plaši nozaru līgums ir pasludināts par piemērojamu. Tas ir vērts pārbaudīt, ja ienākat regulētā vai tradicionāli arodbiedrībās apvienotā nozarē.
Koplīgums vs darba līgums vs iekšējie noteikumi
Ir lietderīgi saprast, kāda ir koplīguma vieta salīdzinājumā ar citiem dokumentiem, kas regulē darba attiecības Latvijā:
| Dokuments | Darbības joma | Kam tas saistās |
|---|---|---|
| Darba likums | Valsts likumā noteiktais minimums | Visi darba devēji un darba ņēmēji Latvijā |
| Kopīgums | Uzņēmuma vai nozares līmenī, vienojoties | Visi darbinieki, uz kuriem attiecas līgums |
| Darba kārtības noteikumi (iekšējie darba noteikumi) | Uzņēmuma līmenī, darba devēja noteikts | Visi šī uzņēmuma darbinieki |
| Darba līgums (darba līgums) | Individuāls | Viens darba devējs un viens darbinieks |
Koplīgums hierarhijā atrodas augstāk par individuālo darba līgumu – tā noteikumi ir saistoši individuālajiem līgumiem, un jebkuru individuālu līguma noteikumu, kas ir mazāk labvēlīgs nekā koplīgums, automātiski aizstāj koplīguma noteikumi.
Kāpēc tas ir svarīgi darbinieku pabalstu stratēģijai
Personāla vadības un atlīdzības komandām praktiskais jautājums parasti nav “vai mums ir nepieciešams koplīgums”, bet gan “kā mēs varam izveidot konkurētspējīgu, atbilstošu un taisnīgu pabalstu piedāvājumu bez tāda”.”
Dažas sekas, kuras ir vērts plānot:
1. Ieguvumi kļūst par diferenciācijas faktoru, nevis bāzes līniju. Ja koplīgums pastāv, tas nosaka kopīgu pabalstu minimālo līmeni visā darbaspēkā vai nozarē. Ja tāda nav — kas ir norma lielākajai daļai mūsdienu darba devēju Latvijā —, pabalsti ir pilnībā darba devēja ziņā. Tas ir gan risks (nekas neuzspiež konsekvenci), gan iespēja (varat izstrādāt pabalstu paketi, kas faktiski atspoguļo jūsu darbinieku vērtības, nevis saskaņotu nozares vidējo rādītāju).
2. Konsekvence joprojām ir svarīga pat bez mandāta. Darba devējiem bez koplīguma joprojām ir nepieciešama aizstāvama un konsekventa pabalstu politika — daļēji taisnīguma un noturēšanas labad, daļēji tāpēc, ka nekonsekventa attieksme pret līdzīgām lomām var radīt juridisku atbildību saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principiem Darba likumā, pat bez spēkā esoša koplīguma.
3. Izkliedētām un daudzvalstu komandām ir nepieciešams ieguvumu slānis, kas darbojas ar kopīgumu vai bez tā. Ja jūs nodarbinat darbiniekus visā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā vai ārpus tās, katrā tirgū jūs saskarsieties ar atšķirīgām koplīgumu slēgšanas normām. Pabalstu platforma, kas ļauj centralizēti noteikt konsekventus principus, vienlaikus pielāgojot specifiku lokāli, ir daudz vieglāk pārvaldāma nekā politikas pārskatīšana katrā tirgū atsevišķi.
4. Caurspīdīguma prasības pieaug neatkarīgi no tā. Tā kā ES Atalgojuma pārredzamības direktīva maina to, kā kompensācijas un pabalsti ir jādokumentē un jāpaziņo visā ES (tostarp Latvijā), darba devēji virzās uz skaidrākiem, strukturētākiem pabalstu regulējumiem – ar vai bez oficiāla kopīguma, kas to virza.
Praktiskā atziņa
Kopīgums ir spēcīgs instruments tur, kur tas pastāv, taču lielākajai daļai darba devēju mūsdienās Latvijā tas ir drīzāk izņēmums, nevis likums. Tā neesamība nenozīmē pienākuma neesamību — tas nozīmē, ka atbildība par taisnīgas, konkurētspējīgas un labi dokumentētas pabalstu struktūras izveidi pilnībā gulstas uz darba devēja pleciem.
Tieši šādas platformas kā Beneflo mērķis ir aizpildīt šādu plaisu: sniegt izkliedētām komandām strukturētu un pārredzamu veidu, kā konsekventi pārvaldīt pabalstus, bez nepieciešamības pēc koplīguma, lai ieviestu disciplīnu, ko citādi nodrošinātu labs koplīgums.